Ar 2026. gada 1. un 5. janvāri stājās spēkā grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā, ieviešot nozīmīgas izmaiņas dzīvokļu īpašnieku tiesībās un pienākumos, vienlaikus būtiski stiprinot dzīvokļu īpašnieku kopību lomu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldībā. Grozījumu mērķis ir uzlabot pārvaldības caurspīdīgumu, veicināt finanšu disciplīnu un radīt efektīvākus instrumentus dzīvojamo māju uzturēšanai un atjaunošanai.

Turpmāk, iegādājoties dzīvokļa īpašumu, jaunais īpašnieks būs atbildīgs par dzīvokļa īpašuma maksājumu parādiem, kas uzkrāti pēdējo trīs gadu laikā. Tādējādi likumā nostiprināts princips “parāds seko dzīvoklim”, kas novērš situācijas, kurās parādi paliek nesegti īpašnieka maiņas gadījumā, un aizsargā dzīvokļu īpašnieku kopības un citu īpašnieku finansiālās intereses.

Būtiskas izmaiņas paredzētas arī attiecībā uz dzīvokļu īpašnieku kopību tiesībām un to darbības iespējām. Ar 5. janvāri dzīvokļu īpašnieku kopībām ir tiesības savā vārdā saņemt aizdevumus no kredītiestādēm dzīvojamo māju atjaunošanai un remontdarbu veikšanai. Tas nozīmē, ka dzīvokļu īpašniekiem vairs nav nepieciešams šim nolūkam dibināt atsevišķu biedrību, tādējādi samazinot administratīvo slogu un paātrinot lēmumu pieņemšanas procesu.

Vienlaikus ir atvieglotas prasības dzīvokļu īpašnieku kopībām nodokļu jomā. Ja kopības ieņēmumi no saimnieciskās darbības pārskata gadā nepārsniedz divas valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, reģistrācija Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājam nav nepieciešama. Šāds regulējums samazina birokrātiskās prasības mazām kopībām un veicina to aktīvāku iesaisti māju uzturēšanā.

Papildus tam Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) ir izveidots dzīvokļu īpašnieku kopību reģistrs, kas nodrošina vienotu, centralizētu un publiski pieejamu informāciju par dzīvokļu īpašnieku kopībām. Reģistrs veicina tiesisko skaidrību, atvieglo sadarbību ar kredītiestādēm, valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī uzlabo kopību darbības caurspīdīgumu.

Grozījumi nosaka, ka arī atsevišķo īpašumu norobežojošie logi turpmāk ir uzskatāmi par dzīvojamās mājas kopīpašumā esošu daļu. Dzīvokļa īpašniekam ir tiesības šos logus un ārējās norobežojošās durvis atjaunot vai nomainīt, iepriekš saskaņojot darbus ar mājas pārvaldnieku. Savukārt to remonts un apkope veicama par dzīvokļa īpašnieka līdzekļiem. Šis regulējums veicina vienotu ēku ārējo izskatu un uzlabo būvkonstrukciju tehnisko stāvokli.

Kopumā grozījumi stiprina dzīvokļu īpašnieku kopību kā galveno lēmumu pieņēmēju daudzdzīvokļu mājās, uzlabo finanšu stabilitāti un rada priekšnoteikumus ilgtspējīgai dzīvojamo māju attīstībai.